← Atpakaļ

Vecozols

“Glezniecība man nav skurbumā atrasts papardes zieds Jāņu naktī. Man tā ir mīlestība uz visu mūžu, kas neprasa solījumus Dieva un altāra priekšā. Tā ir mana dzīve, un piekrāpt es tikai varu pats sevi, ja ar visu,ko man devis Varenais, nekalpošu cilvēkiem,kuri mīl skaisto un patieso.” /Imants Vecozols/

Imants Vecozols pieder pie mākslinieku paaudzes, kas izglītību ieguva pēckara Latvijā un mākslas dzīvē ienāca 20.gs. piecdesmito gadu beigās – sarežģītā un ideoloģiski nospriegotā laikā. Savā glezniecībā viņš vienmēr vairījies no skaļuma, ārišķības, tukšas dekorativitātes. Tā ir liela un būtiska atšķirība glezniecībā – būt smukam vai skaistam. Un ir lietas,ko pasaka bez vārdiem. Varu tikai nojaust, kas ir “baltās klusās dabas”pievilkšanas spēks. Tajā ir iekodēts vēstījums, kas cilvēkam liek pārvērtēt savas dzīves vērtību skalu.

  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image
  • image