Pazīstamās gleznotājas personālizstādes  vienmēr ir gaidītas un plaši apmeklētas. Dace Lielā glezno dabu, kas Latvijas sabiedrībai ir dzīves ciklu simbols, kurš vienlaicīgi uzdod jautājumus,  sniedz atbildes un ir  neizsmeļams savā daudzveidībā. Daces  Lielās gleznas ir kā vīzijas par mūžīgo dabas klātbūtni cilvēku dzīvē, kas laikam ejot,  nekad neatkārtojas.  Arī šoreiz izstāde ir par dabas procesiem, kur galvenā uzmanība ir veltīta gleznotās ainas noskaņai. Māksliniece savu jauno ekspozīciju raksturo šādi: “Katra diena var sagādāt vizuālu pārsteigumu vai atklāsmi. Ir arī pavisam ikdienišķa ainava un tikai mainoties gadalaikam tā kļūst citāda un vienreizīga. Atmiņā viss jaucas kopā, bet tēls saglabājas un es domāju - gleznot vai negleznot”.

Izsmalcinātā, klusinātā kolorītā veidotas nejaušas ieraudzītas  ainas – aizauguši dīķi, mežmalas, garām slīdoša ūdens virsmas, ziedošas  pļavas - skatītāju apziņā izveidojušas priekštatu par mūsdienu  ainavas estētiku, kur pievēršamies neskartai, dabiskai ainavai, intriģējošai jebkurā gadalaikā. Rodas sajūta, ka dodamies pastaigā kopā  ar mākslinieci un skatāmies uz pasauli viņas acīm. Dace Lielā :“Gleznas top pēc atmiņas. Tā gleznojot, uz audekla parādās tikai svarīgākās lietas. Nebūtiskais pazūd."