Izstādes tēma: Cilvēka attīstība dabas ietvaros.

Cilvēks kā zemes, galaktikas, un kosmosa sastāvdaļa – laimīgs var kļūt, un attīstīties tikai saskaņā ar šo telpu, dabu un to likumsakarībam. Pirmkārt, izzinot dabas likumus, sevi un vēsturi. Tehnoloģija nevar attīstīt cilvēka iekšējo dabu.

Šīs izstādes tēma: cilvēka attīstība, evolūcija. Mani meklējumi iet tālu, 600 00 gadus atpakaļ, līdz senajai Dārijai, kura atradās pašreizējā Ziemeļpola vietā, kā raksta par to Platons, kā redzams Gerhata Merhartora atlantos. Bez tā, ka nesapratīsim, kāda ir mūsu pagātne, nevarēsim veidot nākotni.

Mani meklējumi skar jaunākos zinātnes kosmogonijas sasniegumus, kuri pēta mūsu matriksa telpas uzbūvi un darbību, kuri ir pretrunā ar pašreizējiem dabas un zinātnes sasniegumiem. Manas izstādes tēma kā Sprīdītim, liek vērīgāk ieskatīties savā dzīvē,- lai sasniegtu Laimīgo zemi, jāiemācas domāt patstāvīgi. Atmetot sabiedrības uzspiestos, novecojušos priekšstatus, uzņemties to neērto patiesības ceļu, kurš vienīgais var novest pie cilvēka, kā būtnes, tālākas attīstības.

/Aija Zariņa/