27. aprīlī galerijā Daugava notiks izstāde ar intriģējošu nosaukumu Meitene ar cepuri, autore gleznotāja Rudīte Dreimane (1948).

Viņa nav no aktīvākajām, ražīgākajām vai populārākajām gleznotājām, bet košākajām gan, jo viņas galvenais izteiksmes līdzeklis ir krāsa. Būtībā visa viņas glezniecība ir strukturēta uz krāsu, pārējais ir pakārtots: krāsa rada telpu, gaismu, tēlus, emocijas. Un krāsa ir neizsīkstošu bagātību lāde, it īpaši mākslinieka rokās, kas jūt un saprot krāsu. Krāsu pasaule savā bagātībā neatpaliek no skaņu pasaules, varbūt tā ir bezgalīga.

Bet tagad par cepurēm, jo tās deva iedvesmu, impulsu šai izstādei. Cepure, kā sievietes garderobes aksesuārs ir gandrīz katrā gleznā un, protams, arī pati sieviete – meitene, pusaudze, dāma. Cepure gleznās piedzīvo savu visdažādāko transformāciju no romantiskas platmales līdz ziedu vainagam, līdz Jāņu nakts romantikai, kad zem salijušā kroņa mirdz divas pavedinoši šķelmīgas acis un lietus līst un līst… Un tad pavisam ekstravaganti – uz dāmas galvas putna ligzda ar visiem krāsainajiem papagaiļiem, tā ir pati māksliniece ar tik veiksmīgi uzliktām violetām lūpām.