Izstāde ir kā turpinājums iepriekš radītām gleznām, kas bija apskatāmas Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos š. g. jūnijā personālizstādē “Dārzā”.

Veids, kā es gleznoju man ir ļoti svarīgs: “Es ieklāju vienu laukumu, otru, uzirdinu virsmu ar ogli, tad eju tālāk. Kad gleznoju, tad rodas notikums no notikuma. Sajūta ir tāda it kā es būtu dārzā, kur vienā brīdī eju ar basām kājām pa zāli, klausos meža strazdu, tad nedaudz aizeju paravēt, tad palasīt tējas, skatos kā kaķi draiskojas, un, kur ir stirna. Puķu krāsu akcenti un svaigais gaiss reibina. Un tu nesaproti neko, jo ir tik labi un, liekas, ka nav nekas jāsaprot”. Šo sajūtu, šo attieksmi gleznojot jaunās gleznas esmu saglabājusi.

Izstāde ir par sajūtu stāvokli, kad esi laimīgs. Kad var gleznot visu, kas ienāk prātā. Un tas sākumā vienmēr ir noslēpums, jo nezinu, kāds būs gleznas iznākums. Zinu, ka būs interesanti, tāpat kā ejot pastaigāties vai braucot ekskursijā. Daļa gleznu ir taisītas vienkārši savam priekam, balstoties uz notikumiem vasarā – jūru, zvēriem, kas man ir apkārt, domām, vai arī senākiem notikumiem.

“Noslēpums. Termoss, maizītes un nazītis.” galerijā Daugava no 10.10. līdz 10.11.

Izstādi atbalsta biedrība: