Izstādē būs skatāmi trīs gadu laikā tapušie darbi. Savā ziņā izstāde ir turpinājums ornamenta un ģeometrijas kopsakarību meklējumiem, kuri uzsākti veidojot Medusmānija (2009 – 2012) darbu ciklu.

Porcelāns un apzinātie sapņi ir arī kārtējā atkalredzēšanās ar agrāk iepazīto (noslēpumaino) materiālu. Pirmajā saskarē ar porcelānu, aptuveni pirms 26 gadiem, vienā vasaras naktī (burtiski) tika izsapņoti jauni tehniskie risinājumi porcelāna darbiem, kuri kļuva par autora pirmās personālizstādes gaisīgo ekspozīciju- Bone china (1995). Sirreālistiska izstādes ekspozīcija Sausā Upe (2008) ar izzuduša ūdens tukšumā iesalušām baltām porcelāna raudiņām tapa Daugavas muzejā Doles salā.

Autors atzīst, ka kāda no porcelānā apslēptajām būtībām provocē radīt telpisku vīziju, tuvoties matērijas iespēju robežai- iztēlē to pārkāpt, atbrīvoties no trīsdimensionālas telpas un gravitācijas likumu nosacījumiem.

Autora klātbūtne darbu tapšanas procesā ir kā ceļojums sapnī, kurā materiāls manifestē abstrakto ģeometrijas principu karkasu- visur esošu redzamās un neredzamās pasaules kārtību.

Trauslas porcelāna stieņu struktūras tiecas atvērt dimensiju būrus, atklāt brīvas telpas dziļumu un tās potenciālo iespēju vērtību. Vērotāja skatiens, sekojot līniju virzieniem, tiek vadīts pa atvērtiem labirintiem, kuru sūtība ir telpiskas iztēles brīvība.

Sapņu ceļojumā autoram tika ļauts justies kā puzurus darinošam pagānam, kurš ieskatījies Platona ideju un trīdimensionālo apjomu pasaulē.