Putni vienmēr saistījuši gleznotājus, un ne tikai šos radošos cilvēkus, bet arī citu garīgā darba pārstāvjus – dzejniekus, rakstniekus, komponistus. Tomēr glezniecībā putnu vizuālais krāšņums, to lidojuma dinamika, tiem piedēvētā simboliskā nozīme, piemēram, būt par vidutājiem starp debesīm un zemi ir saistījis, un jādomā turpinās vilināt māksliniekus tiem pievērsties vēl un vēl.

Izstādē eksponētajos darbos putnu figūras izmantotas dažādās kompozīcijās un atšķirīgās jēdzieniskajās nozīmēs. Piemēram, Maijas Tabakas gleznā Imperatora armija pāva figūra ir kā norāde par darbības norises vietu – Ķīna. Bet Aijas Zariņas gleznā Daugaviņa, kurā iegleznotās, nosacītās putnu figūras atklāj tēlotās vietas ģeogrāfiskos raksturu – upi un tās tuvumu ietekai jūrā. Savukārt Alberts Francisks Pauliņš gleznā Darbnīcas logs mazo putnēnu, kas ar knābi klaudzina pie rūts ir mīļš atgādinājums par ikdienas rāmo plūdumu, ko vien pārtrauc klauvējiens pie stikla, bet kas ir gana skaļš vēstījums vientuļās mājas un tās iemītnieka dzīvē, atgādinot, ka ārā ir cita pasaule, aicinoša pastaigai dabā. Rudītes Dreimanes gleznā Novakare putni ir attēloto cilvēku romantiski filozofisks raksturojums: divvientulība, dialogs, tuvība un atšķirība un mēģinājums abiem tuvināties.

Izstādes laikā notiks arī kāda atrakcija. Tās pamatā ir ideja: autori, kuri piedalīsies izstādē, apgleznos putna figūras, kas atradīsies izstādē kā eksponāti. No gleznotājiem netiek gaidīts ornitoloģiski precīzs tēlojums, bet tam vajadzētu ilustrēt gan mākslinieka garīgo attieksmi, izmantojot putnu tēlus, gan skaidrot šo tēlu izmantošanas filozofisko jēgu.

Izstādē eksponēti darbi gan no galerijas kolekcijas, gan arī gleznas, kas tapušas speciāli šai izstādei.

Mākslas zinātnieks Andrejs Kaufmanis