Laimas Bikšes personālizstāde galerijā Daugava – jaunie darbi, tas , kas sagleznots pēdējo pāris gadu laikā, tā klusi, mierīgi bez steigas. Varētu teikt, Laima ir formas meistare, jo viņa savos audeklos bieži apvieno visu savu atradumu arsenālu. Tur ir lazējumi, berzējumi, vietām atstāts neapgleznots audekls, tad ogles zīmējums, kuru klāj laka. Šie viņas formālie meklējumi rada īpašu dziļumu, telpu, trešo dimensiju, bet nekad tā nav tikai vēlme demonstrēt savu virtuozitāti. Laima rada telpu, kurā darbojas viņas radītie tēli, ielaidušies putni, zied koki, tur brīžiem skumji sentimentāla gaisotne, apcerīgums, tad atkal atskan sirsnīgi smiekli. Skatītājs notic visam ko redz, jo tā ir māksla bez ārišķībām un pretenzijām, kā klusums, kuru jāprot saklausīt, kā saruna ar sevi. Tāds īpašs vieglums, kuru baudot gūsti atziņu, cik vienkārši ir būt patiesam, nemelot ne sev , ne citiem, neizlikties, bet tikai būt. Laimas Bikšes glezniecība ir atgādinājums par mākslas juteklisko nozīmi, tur nekad nav racionālu ideju, viņas radītā pasaule drīzāk ir iracionāla, kā bērnam, kuram centrālo vietu darbā ieņem tas, kas ir svarīgākais, pēc kā viņš ilgojas, par ko sapņo. Tāds īpašs tiešums caur viņu naivitāti. Tikai Laimas Bikšes gleznās lietā likta vēl viņas profesionalitāte un īpašais gleznotājas jūtīgums.