OSVALDS ZVEJSALNIEKS ir dzimis 1944. gada 21. martā Varakļānos, beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju un kopš 1971. gada viņš piedalās profesionālajās tēlotājas mākslas izstādēs. Osvalds Zvejsalnieks ir sarīkojis vairākos desmitos skaitāmas personālizstādes, regulāri piedalās starptautiskajos plenēros un grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šobrīd viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolas direktors. 2010. gadā „Leonardo da Vinci” programmas ietvaros („Leonardo da Vinci” programma darbību Latvijā uzsāka 1998. gadā. Programmas mērķis – uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti Eiropā un veicināt inovācijas ar starptautiskās sadarbības palīdzību) Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu grupas sastāvā viņš apmeklēja Spāniju, un kopš tā laika saulainā un eksotiskā dienvidu zeme „dzīvo” viņa iztēlē, bet dzīvē top jaunas gleznas par tēmu – „Spānija”. Osvalds Zvejsalnieks ir viena no pazīstamākajām personībām Latgales kultūras un sabiedriskajā dzīvē, piemēram, viņš bija viens no pazīstamās skulptūras „Latgales Māra” atjaunošanas entuziastiem un realizētājiem („Vienoti Latvijai” jeb „Latgales Māra” ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā. Pēc Leona Tomašicka projekta to izkalis tēlnieks Kārlis Jansons. Piemineklis atklāts 1939. gada 8. septembrī, atjaunots divas reizes: 1943. gada 22. augustā un 1992. gada 13. augustā. Tas ir pirmais bronzā lietais Latvijas Brīvības cīņu piemineklis.) Arī turpmākajos gados viņa vārds saistās ar daudziem nozīmīgiem Latgales kultūras un sabiedriskajiem notikumiem un ne tikai, jo ir piedalījies Lietuvas karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa veidošanā. Viņš ir mākslinieks ar izteiktu individuālu skatījumu uz glezniecību, tā ir gan viņa darbs, gan dzīvesveids. O. Zvejsalnieks ir viens no pazīstamākajiem latviešu glezniecības klasisko tradīciju turpinātājiem un veidotājiem, kura darbos dominējuši Latgales dabas ainava un mazpilsētu skati, piemēram, Ludza, Krāslava, Dagda, Viļāni, Balvi un citi. Gleznotāja stājglezniecības žanru izvēle ir plaša: dominē ainavas, ir arī figurālas kompozīcijas ar lauku darba un sadzīves ainām, klusās dabas, ziedu gleznojumi, kā arī lauku māju interjeri ar tām raksturīgām mēbelēm, traukiem, istabas puķu podiem uz palodzēm. Visticamāk šo tematisko izvēli inspirējušas gan viņa bērnības atmiņas, gan arī pastāvīga dzīve Latvijas „trešās zvaigznes zemē” – Latgalē. Iespējams, ka tieši ar šo klātbūtni vai klātesamību ir skaidrojams Osvalda Zvejsalnieka gleznu kolorīts un sirsnība to saturā. Šajā izstādē, ko varētu nosaukt arī „Atmiņas par Spāniju”, dominē krāsu toņos spilgta, kontrastaina glezniecība. Sākotnēji vizuālais iespaids ir šķietami netverams, jo enerģiskiem otas triepieniem gleznotās formas „nolasāmas” tikai pēc ilgākas ieskatīšanās kompozīcijās. Taču šis process negarlaiko, jo krāsu toņu savstarpējās sadures, reizēm dialogs, bet dažkārt arī konfrontācija – suģestē un ievilina mākslinieka garīgajā pasaulē. Šajā gadījumā – viņa atmiņās par Spāniju, jo viņš ar otu un paleti atceras itin visu: ziedošas magnolijas, Vidusjūras piekrasti, Spānijas kultūras vēsturē leģendāru karalisko piļu un katolicisma sakrālo būvju arhitektūru, koku lapotnes, palmu vēdekļus un vēl citu krāšņu dienvidu floras detaļu. To attēlojums pārsteidz un saista, iespējams, ka to var skaidrot ar to, ka kompozīcijās akcentēts priekšplāns, bet perspektīva it kā ir relatīva, tikai jaušama, jo gleznotājam galvenais ir nevis skats nākotnē, bet tieši šodiena, kad glezna top, un atmiņās emocijas vēl joprojām ir dzīvas. Tieši tādēļ mākslinieka rokās turētā ota un ar to uz audekla vai kartona gleznotās faktūras ir tik pastozas, triepieni enerģiskā vēzienā klājās cits citam līdzās, dažkārt šīs robežšķirtnes pat izzūd un krāsu toņi sajaucās cits ar citu tieši gleznieciskajā jeb varētu arī sacīt „darba virsmā” ar tik lielu emocionālu pacilājumu, ka dažkārt sižetiskā realitāte pārtop gleznieciskā abstrakcijā. Tieši šajā gleznošanas priekā, nedomājot par iztēles sabalansētību ar realitāti, ir skaidrojama Osvalda Zvejsalnieka gleznu cikla „Spānija” burvība. Izstādē eksponētās gleznas tapušas laika periodā no 2010. līdz 2015. gadam.

ANDREJS KAUFMANIS, mākslas zinātnieks