Kaspara Teodora Bramberga izstādes Straumes. Zīmējumi centrālais darbs ir Plūsma (The Flow), radīts Austrijā, Šaumbādē, Grācas mākslinieku rezidencē, kur viņš strādāja februārī un martā. Rīgā atgriezās 5.aprīlī, līdzi vedot jaunā, topošā cikla Plūsma pirmo gleznu. Lielformāta ogles zīmējumi tapuši jau pagājušajā gadā.

Kaspars Teodors Brambergs:

Laikam ejot, izdodas nonākt pie formām, kas interesē visvairāk, un tās izkristalizēt. 2010. gads bija kā mana piedzimšana, viss sprāga kā supernova, visas ietekmes, tūkstoš kārdinājumu izmēģināti te un tur, es tam neliku nekādus šķēršļus, būtu muļķīgi nosvilināties implozijās, es visu liku ārā. Procesā atmetu lieko un paliku pie šīm formām. Šajā izstādē man gribējās pastrādāt ar paralēliem ritmiem jeb lielritmiem. Sākumā ir skices, tad lielie zīmējumi uz papīra. Radās kompozicionāls izaicinājums uztaisīt lielās bildes. Liku formas kopā, skatījos, kā tās ritmizējas cita ar citu. Es kompozīcijā meklēju balansu, nevis dibalansu. Viens no uzdevumiem bija uztaisīt tā, lai melnās kolonnas, nevis baltie laukumi nāktu uz priekšu, nāktu laukā. Tumšās zonas vajadzēja dažādot faktūrā. Kad biju no tā noguris, uztaisīju gludo darbu. Katrs darbs baro nākamo. Katrs nākamais solis ir jāapdomā, jo nākamās situācijas veidosies no maniem šībrīža lēmumiem. Tāpēc ir svarīgi spēkus ielikt vairak vai mazāk pareizā lēmumā. Ir labi, ja māksliniekam savā stingri noteiktajā darbošanās teritorijā ir izteiksmes līdzekļu amplitūda, kas diezgan ietilpīga, tāda kā elpošanas vieta, kurā viņš var kustēties.

(no intervijas vizuālo mākslu žurnālā “Studija” (70. lpp., februāris/marts, 100/2015))