Juta Rindina (dzimusi 1953. gadā Rīgā) ir māksliniece, kura Latvijas keramikas biogrāfijā ir ierakstījusi savu lappusi. Viņas roku darinātie keramikas objekti ir gan dekoratīvi, gan arī „stāstoši”. Reizēm tiem var piemērot vārdu „tēlnieciski”, jo to virsmā tiek attēlotas dažādas figūras, kas vienlaikus ir gan reālistiskas, gan arī simboliskas. Tās atspoguļo mākslinieces fantāzijā izauklētas vīzijas par cilvēka garīgo dzīvi, jo tā bagātāka, jo simboli un tēli veidojas daudzslāņaināki, struktūrā komplicētāki un trauks jeb porcelāna objekts attālinās no keramikai pierastā un tai piedēvētā apzīmējuma: tikai lietišķs un tikai dekoratīvs, bet gan pārtop vizuālā un reālā mākslas priekšmetā ar savu tēlaino vēstījumu, ko katrs drīkst tulkot, vadoties no savas pieredzes, zināšanām un iztēles potenciāla.

Tas apliecina mākslinieces centienus nesekot kādiem noteiktiem stila vai modes kanoniem, bet gan ļauties improvizācijai. Viņai pietiek drosmes atklāt savas sajūtas, savu izpratni par trauka funkciju. Tam nav jābūt lietai, ko var izmantot sadzīvē. Gluži pretēji: traukam ir jābūt lietai ar savu pašvērtību, kas nepazūd kādā interjerā, bet gluži pretēji – eksistē tajā kā mākslas subjekts, neatkarīgi no līdzās esošajiem vēsturisko stilu priekšmetiem.

Šajā izstādē māksliniece iecerējusi eksponēt divpadsmit vāzes un tajās galvenais akcents būs ne tikai klasiski skaidrā forma, bet arī krāsa, piemēram, sarkana. Kādu krāsu gammu māksliniece izvēlēsies, lai paliek noslēpums un ir rosinoša intriga izstādes apmeklēšanai.

Māksliniece savā katalogā (galerija Daugava, 2008.) rakstīja: ”Trauks – keramikas simbols vispār. Vāze, bļoda, krūze u. tml. Gan (praktiski) var lietot, gan telpu „izdaiļot”. Tātad pēdējos 20 (!) gadus taisu trauku.”