Andreja Ameļkoviča iepriekšējā personālizstāde “Meitenes” galerijā bija 2006. gadā. Tāda garāka pauze. Kas mainījies, kas jauns vērojams viņa glezniecībā? Joprojām meitenes, liekas no šīs tēmas viņš šķirties nevēlas un nez vai vajag, ja mākslinieks pats jūt gandarījumu gleznojot sievietes, jo tās viņš redz visur, gan skatoties uz Pētera baznīcas smaili, gan tīksminot acis pie izrotātas jaungada eglītes, pat koku labās saskata meitenes seju. Bet, ko tur brīnīties, sieviete ir māksliniekus vienmēr iedvesmojusi un tām veltīti tik daudzi darbi mūzikā, dzejā, mākslā… Arī šajā izstādē, kur tikai priecāties var par mākslinieka iztēli, par viņa fantāziju – Divpadsmit meitenes, divpadsmit zodiaka zīmes ieņēmušas savas vietas divpadsmit gleznās. Arī formālie izteiksmes līdzekļi asprātīgi un interesanti, tie meklēti Austrālijas aborigēnu glezniecībā.