Par mums

Galerija Daugava atrodas Rīgas Klusajā centrā – Elizabetes un Ausekļa ielas stūra namā, kuru projektējis pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834.23.05. – 1891.19.03.). Pēc viņa projektiem uzceltas vairāk kā 150 ēkas Rīgā. Apmēram trešdaļu no Rīgas centra bulvāru loka ēkām, t.sk. Emmas Mencendorfas savrupmāju Raiņa bulvārī, kur tagad atrodas Francijas vēstniecība, Rīgas Latviešu biedrības namu Merķeļa ielā, Rīgas Apgabaltiesas namu Brīvības bulvārī, Mūzikas akadēmiju Krišjāņa Barona ielā u.c. Jau studiju gados saņemta pirmā lielā atzinība par projektu Bruņinieku namam (tagad Saeimas ēka) Vecrīgā. Viņš projektējis estrādes pirmajiem trim latviešu Dziesmu svētkiem-  1873.,1880.,1888.gados  un pareizticīgo baznīcas Vidzemē. 

Galerija Daugava Latvijas mākslas dzīvē sevi pieteica 1993. gada novembrī ar gleznotāja Rūdolfa Piņņa izstādi „No Aiviekstes līdz Sēnai”. Motivācija galerijas dibināšanai bija vēlme radīt telpu mākslinieka un sabiedrības komunikācijai. Režisoram un aktieriem vajadzīga skatuve, jo bez tās mēs neuzzināsim pat par viņu eksistenci un viņiem nebūs iespēja uzrunāt savu skatītāju. Tieši tāpat māksliniekam – vajadzīga telpa, kur eksponēt savus darbus, caur kuriem viņš uzrunā, liek domāt un ieklausīties sevī, savā laikā, sapņot, meditēt vai uzliesmot protestā – plašs ir mākslas darbu emocionālais un intelektuālais diapazons. Mākslinieks ir arī sava veida laikmeta barometrs, pat tad, ja tāds nemaz nevēlas būt. Mākslu rada mākslinieks, bet mākslas darbs, notiek skatītājā. Apmēram tāda bija galerijas dibināšanas motivācija ,un,  nekas daudz  arī nav mainījies šajos 30 gados, klāt nākusi pieredze, zināšanas, viena otra atziņa. Nomainījušās vairāk kā pustūkstotis izstāžu galerijas Daugava darbības gados:  mūsdienu mākslinieku – gleznotāju, tēlnieku, grafiķu, keramiķu personālizstādes, izstādes – konkursi, izstādes ar devīzi, tematiskas un konceptuālas. Darbus eksponējuši Latvijas, Somijas, Austrijas, Porugāles, Itālijas mākslinieki. Galeriju no tās dibināšanas vada mākslas zinātniece Anda Treija.

Galerijas Daugava darbs ir novērtēts. Saņemts atzinības rakstu „Par Latvijas valsts stiprināšanu” no LR Ārlietu ministrijas. Jau galerijas 15 gadu jubilejā saņemts LR Kultūras ministrijas atzinības rakstu „Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mūsdienu mākslas attīstībā” un  no LR Aizsardzības ministrijas – Goda diploms. Saņemata pateicības vēstule no Žoze Manuela Borrozo par viņam sagādāto iespēju iepazīties ar Latvijas mākslu. Galeriju apmeklējuši Latvijas un arī citu valstu premjerministri un mūs Valsts prezidenti – Guntis Ulmanis, Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis. Latvijas Valsts Prezidents Egils Levits 1919,gadā galerijas vadītājai Andai Treijai pasniedza Valsts augstāko apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni. Galerijas viesi bijuši Mihails Barišņikovs, Vija Celmiņš, Egīls Siliņš un citas pasaulē zināmas radošas personības. Arī rīdzinieki pazīst galeriju Daugava, viņu uzmanība piesaistīta vispirms jau ar izstādēm.  Nepārspēts rekords ir gleznotājas Daces Lielās izstāde 2015.gadā, kad vienas dienas apmeklētāju skaits sasniedza 362. Galerijā iespējams ne tikai apskatīt darbus, tos var arī iegādāties. Visas izstādes galerijā iespējams apskatīt bez maksas.

Galerija Daugava, pateicoties uzņēmēja Gunta Rāvja atbalstam, ir izdevusi mākslas albumus par Imanta Vecozola, Birutas Baumanes, Birutas Delles , Maijas Tabakas glezniecību, formātā nelielākus izdevumus par tēlniekiem Vilni Titānu un Kārli Baumani, gleznotājiem Jāni Annusu, Baibu Vegeri, Albertu Pauliņu, fotogrāfu Karmelu Skutelski. Izdots vērienīgs albums-katalogs par Latvijas Mākslu Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, šis izdevums tapa ar uzņēmēja un mecenāta Jāņa Zuzāna un Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu.Galerijā Daugava Latvijas māksla rādījusi arī citās valstīs: Vācijā, Francijā, Šveicē,Lielbritānijā, Norvēģijā, Spānijā, Portugālē, Čehijā, Zviedrijā. Lielisks sadarbības partneris visu 30 gadus  bijusi LR Ārlietu ministrija un daudzas Latvijas Vēstniecības ārvalstīs.